Arhīvs | my poems RSS for this section

Kam gan negadās

Mēdz gadīties tā, ka sāp sirds
Tik ļoti, ka netici, ka sāpēm būs gals
Un tad tās pēkšņi pāriet…
Ne tāpēc, ka uzšķiļas laimes dzirksts
Be tāpēc, ka sirdi apņem mūžīgais sals.
/Autore-Ilze Ozoliņa/

Advertisements

kontrasts

šodien zeme tādā jocīgā krāsā
šķiet, ka brīžiem tā raud
un tad atkal pārstāj

es gribu ķēdes pārraut!

 

šodien debesis savādi plūst
šķiet, ka brīžiem tās sasalst
un tad atkal kūst

man rīkle kā tuksnesis kalst!

 

šodien gaiss tā savādi skan
šķiet, ka dzied tas svešiem
un tad atkal man

Es elsoju vilcieniem plašiem!
aizeju uz tuvāko bodi
Un nopērku smēķus… par pēdējiem grašiem…

/autore – Ilze Ozoliņa/

Teātra izrādes pārtraukums.

Savāds vakars.
Savāda diena.
Savāda es.
Lai jau tā būtu..

Melns priekškars.
Ķieģeļu siena.
Aiz kuras es.
Lai neredz, ko jūtu.

Mani neaizskars.
Palikšu viena.
Tikai es.
Ardievas Tev sūtu.
/autore – Ilze Ozoliņa/

Dvēseles laikapstākļi

Tā īsti nevar saprast
Aiz loga snieg vai tikai līst
Tāpat ar Tevis teikto –
Kas meli un kas no tā ir  īsts

Tā īsti nevar saprast
Itkā atkal snieg
Bet no Tevis teiktā
Vairs siltāk nepaliek

Tā īsti nevar saprast
Nē.. Tomēr lietus līst
Un nu es zinu droši
..Nekas no tā nav īsts.

Tā īsti saprast nevar
Un nevajag jau ar’
Es zinu tikai vienu –
Ko paveikt sāpes var.
/autore – Ilze Ozoliņa/

[ p.s.
šim dzejolim iedvesmu deva : http://www.draugiem.lv/#/group/18358593/tiem-kam-50-un-vairak………../gallery/?pid=340473156    ]

Brūns zīmulis un netīra dzēšgumija

Bezsvara stāvoklī nokļuvis prāts
Viss, kas laikiem līdzi ir krāts
Izgaist nebūtībā veselais saprāts
Ap sirdi sarusējusi dzeloņdrāts

Bāls kā pēdējā brīdī mirējs
Uz priekšu nedzenošs dzinējs
Stulbs kā kails purvā bridējs
Dzīves nesaprotošs atkritējs
/autore – Ilze Ozoliņa/

Dvēseles dziesma klusumā

Vientuļā dvēsele turpina klīst
Pagurusi un skumja
Tā mieru vairs nepazīst
Vientuļā dvēsele ir dumja

Pasaulīgs gurdums dvēseli māc
Tā smaidus un laimi vairs neatzīst
Ir jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā, bāc[!]
Nogurusī dvēsele miegu nepazīst

Steidzīgā dvēsele pūrā laicīgo krāj
Tā skrien un meklē, laiku pārtērē
Un naktīs pa parkiem muļķīgi slāj
Dumjā dvēsle dvēseli pazaudē
/autore – Ilze Ozoliņa/

Varavīksnē melnās krāsas nav

Pavisam tālu, Nezināmas jūras krastā
Kāda skumja dvēsele klīst
Tā ietinusies uzvedībā prastā
Gaida, kamēr senas rētas dzīst

Pavisam tālu, Nezināmās jūras smiltīs
Skumjā dvēsele būvē pili
Pavisam drīz pār to paisums šķīdīs
Pili aizskalos viļņi tirkīzzili

Pavisam tuvu, Nezināma cilvēka sirdī
Plosās vētra un lietus līst
Bet Nezināmā cilvēka dvēsele
Gaida, kamēr rētas dzīst
/autore – Ilze Ozoliņa/

mūsdienām tik tipiskais ”i don’t know but i’ve been told”

Kā sēru vītols mana pašapziņa šalc
Vismaigākais vējiņš kad uzpūš, tā trīs
Viss apkārt tik nevainīgs šķiet un balts
Mans naivums nezudīs vēl tik drīz

Smagi pārklājas soļi, laikam turpinot iet
Pārklājas burti un vārdi, lapas pāršķirot
Bet joprojām viss tik nevainīgs šķiet
Naivums negaist, bet bālē, mirkli notverot
/autore – Ilze Ozoliņa/

Man nekā netrūkst… tikai pāris nozīmīgu lietu.. un vēl mazliet.

Man pietrūkst….
Man pietrūkts mēnesgaismā izsapņoto sapņu
Man pietrūkst mīļi pasacīto vārdu
Man pietrūkst….
Man pietrūkst Tavu acu… kaut neatceros vairs to krāsu
Man pietrūkt Tavu lūpu.. kaut neatceros vairs, kā skūpstīt tās
Man pietrūkst….
Man pietrūkst tā, kā izturējies Tu pret mani
Man pietrūkst tā, kā alku es pēc Tevis
Bet visvairāk..
Man visvairāk pietrūkst manis pašas… kaut neatceros vairs, kā pašai būt.
/autore – Ilze Ozoliņa/

Trīs priedes un putni, kas vairs nav galvā

Pavisam maz pietrūka, lai iemīlētos
Bet tikpat maz – lai sāktu ienīst
Cik gan daudz mēs daram, tikai lai ”pazīmētos”
Bet cik maz ir to, kas mūs tiešām pazīst
Tu uzsmēķē vienreiz un šķiet, ka pietiks
Līdz pieķer sevi pēc ceturtā smēķa
Diezko tālu bez riepām mašīna netiks
Tad jau ātrāk slinķis pie sava mērķa

”Sitīšu divreiz – pa seju un naglu zārkā”
Fuj, cik pretīgs var būt parasts teiciens

..
Lūk šādi mēdz domas mētāties prātā
Manam veselajam saprātam – tur siltajās zemēs – sveiciens!
/autore – Ilze Ozoliņa/