Kāpēc pasaule ar mani šodien runā lietus valodā?

Šāds temats tika dots radošajam darbam literatūras stundā kaut kad pagājušajā nedēļā. Lietainā dienā, protams.
Viens skatiens pa logu un vārdi jau paši krita uz līnijām pierakstos.

 

Ar katru lietus lāsi, ūdens pilienu
Manī kaut kas iekustas un smagi dzeļ.
Tas atgādina man par katru kritienu,
Kas sāpina, pārmāca un augstāk ceļ.

Ar mani runā lietus, zeme, rudens smārds,
Tie atgādina man, cik smagi kādreiz bij.
Dzeļ dvēselē man katrs viņu teiktais vārds,
Es tagad saprotu, ka laime saknes manī vij.
/autore – Ilze Ozoliņa/

Advertisements

About Domo Kun

Domo is known to pass gas repeatedly when nervous or upset

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: