šis tapis jau kādu laiciņu atpakaļ. nolēmu izcelt no ”skapja”, lai pasildās saulītē

Ir skaisti mīlēt,  kaut arī reizēm tas sāp
Ir jājūt robeža, kur stāties, kad augstāk kāp
To lietu, sapņu, mērķu dēl, ko vēlies gūt
Neuzmet cilvēku, ik sīkumu kas līdzi Tev jūt
Lai arī kā Tev reizēm šķistu – visam laika trūkst
Tas cilvēks sapratīs – kad gribēsi līdzās Tev būs
Ir liela starpība viens TU vai abi Jūs
Uz diviem dalot visas bēdas, vieglāk kļūs

 
Klīst visas manas domas tikai apkārt  Tev
Es protams saku – viss ir labi, kaut arī zini, ka nav
Man gribas skaļi kliegt,  tur nav ko noliegt
Taču tā nekad nevienam labāk  nepaliek
Pēc idejas jau nekas īsti nav mainījies
Vien apziņa, ka nu vairs nav ar ko  dalīties
Ar skaistām domām, mīļiem vārdiem, jūtu uzplūdiem
Sapņiem Mūsu  jaunās dzīves liktiem pamatiem

 
Es tikai gribēju Tev pateikt ka man sāp
Tas nenozīmē to, ka viss ir savādāk
Joprojām būšu blakus Tev, kad vajadzēs
Joprojām varēsim mēs abi mirkļus kopā dzēst
Es Tevi mīlu, tas vairs nav nekas jauns
To sakot tagad jūtos es kā pēdējais klauns
Bet zini – vienmēr uz mani vari paļauties
es tevi gaidīšu vienalga,  kaut vai gadi ies
/autore – Ilze Ozoliņa/

Advertisements

About Domo Kun

Domo is known to pass gas repeatedly when nervous or upset

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: